Satura rādītājs
117 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Apvienotā Anglijas lielloža, Baltijas provinces, Braunšveiga, Brīvmūrniecība, Dālderi, Dekabristu sacelšanās, Filips Pauluči, Garlībs Merķelis, Georgs fon Gīne, Georgs Ludvigs Kolinss, Ingrija, Ivans Jelagins, Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Johans Martins fon Elmpts, Kārlis Bērenss, Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga), Krievija, Krievijas Impērija, Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa", Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Liepājas loža "Enkurs", Matīši, Matvejs Mudrovs, Melngalvji, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Pirmais pasaules karš, Rīga, Rīgas loža "Apollo", Rīgas loža "Hanziešu uzticība", Rīgas loža "Jāņuguns", Rīgas loža "Pie zobena", Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Rīgas vietniecība, Rožkrustieši, Sanktpēterburga, Viļņa, Vidzemes guberņa, 1722. gads, 1725. gads, 1730. gads, 1731. gads, 1733. gads, 1740. gads, 1741. gads, 1742. gads, 1746. gads, 1747. gads, 1748. gads, 1749. gads, ... Izvērst indekss (67 vairāk) »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Aleksandrs I Romanovs
Apvienotā Anglijas lielloža
Apvienotās Anglijas lielložas galvenā mītne Londonā. Apvienotā Anglijas lielloža ir Anglijas un Velsas brīvmūrnieku pārvaldes institūcija.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Apvienotā Anglijas lielloža
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Baltijas provinces
Braunšveiga
Braunšveiga ir pilsēta Vācijas vidienē, Lejassaksijas zemē, tās otra lielākā pilsēta.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Braunšveiga
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Brīvmūrniecība
Dālderi
Dālderi var būt.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Dālderi
Dekabristu sacelšanās
G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Dekabristu sacelšanās
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Filips Pauluči
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Garlībs Merķelis
Georgs fon Gīne
Barons Georgs fon Gīne (Georg von Güne; 1755—1833) bija Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas virsnieks.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Georgs fon Gīne
Georgs Ludvigs Kolinss
Georgs Ludvigs Kolinss (1763—1814) bija Rīgas reformātu draudzes mācītājs.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Georgs Ludvigs Kolinss
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Ingrija
Ivans Jelagins
Ivans Jelagins (Иван Перфильевич Елагин; dzimis, miris) bija Krievijas armijas virsnieks.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Ivans Jelagins
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Johans Martins fon Elmpts
Johans Martins fon Elmpts Johans Martins fon Elmpts (1726−1802) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālfeldmaršals, Svitenes muižas īpašnieks.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Johans Martins fon Elmpts
Kārlis Bērenss
Kārlis Bērenss (1725—1789) bija Rīgas tirgotājs un filantrops, Melngalvju brālības loceklis (1751), Lielās ģildes vecākais (1767).
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Kārlis Bērenss
Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)
Krišjāņa Valdemāra iela ir maģistrālā Rīgas iela, kas atrodas Daugavas abos krastos, Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimēs.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Krievijas Impērija
Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa"
Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa" (vācu: alt-schottische Oberloge „Ernst zum rothen Adler” in Kurland) bija augstāko grādu loža ceturto grādu sasniegušajiem brīvmūrniekiem, kas piederēja pie Jelgavas ložas "Trīs kronēti zobeni" („Trois epées couronnées” jeb „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) vai pie īslaicīgi Striktās observances sistēmā strādājušās Jelgavas ložas "Trīs kronētas sirdis" („Trois Coeurs couronnées”) vai Aizputes ložas "Frīdrihs pie zaļā karoga" („Friedrich zur grünen Fahne”).
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa"
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Liepājas loža "Enkurs"
Liepājas ložas nams Avotu ielā 10 pirms 1940. gada. Liepājas ložas "Enkurs" nams (pa labi) 2008. gadā. Liepājas loža "Enkurs" bija pirmā neatkarīgās Latvijas teritorijā dibinātā brīvmūrnieku loža, kas strādāja Prūsijas lielložas "Royal York zur Freundschaft" rituālā.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Liepājas loža "Enkurs"
Matīši
Matīši ir apdzīvota vieta Valmieras novada Matīšu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Matīši
Matvejs Mudrovs
Matvejs Mudrovs (1776-1831) bija iekšķīgo slimību ārsts, profesors un brīvmūrnieks.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Matvejs Mudrovs
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Melngalvji
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Pirmais pasaules karš
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Rīga
Rīgas loža "Apollo"
Rīgas ložas "Apolons" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Apollo" („Apolons”, vācu: "Zum Apoll") bija pirmā un lielākā brīvmūrnieku Cinnendorfa zviedru rituāla (1772.-1794.) loža Rīgā.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Rīgas loža "Apollo"
Rīgas loža "Hanziešu uzticība"
Rīgas loža "Hanziešu uzticība" bija militārā brīvmūrnieku loža Rīgā, kas strādāja Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas rituālā.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Rīgas loža "Hanziešu uzticība"
Rīgas loža "Jāņuguns"
Ložas "Jāņuguns" atrašanās vieta - Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Rīgas loža "Jāņuguns" bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Rīgas vietniecība
Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Rīgas vietniecība
Rožkrustieši
Rožkrustieši jeb rozenkreiceri (no Rose — 'roze' un Kreuz — 'krusts') ir slepena teozofiska brālība, kuras darbības uzplaukuma posmu saista ar 15.—17.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Rožkrustieši
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Sanktpēterburga
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Viļņa
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un Vidzemes guberņa
1722. gads
1722.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1722. gads
1725. gads
1725.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1725. gads
1730. gads
1730.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1730. gads
1731. gads
1731.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1731. gads
1733. gads
1733.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1733. gads
1740. gads
1740.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1740. gads
1741. gads
1741.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1741. gads
1742. gads
1742.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1742. gads
1746. gads
1746.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1746. gads
1747. gads
1747.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1747. gads
1748. gads
1748.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1748. gads
1749. gads
1749.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1749. gads
1750. gads
1750.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1750. gads
1751. gads
1751.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1751. gads
1752. gads
1752.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1752. gads
1753. gads
1753.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1753. gads
1754. gads
1754.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1754. gads
1755. gads
1755.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1755. gads
1756. gads
1756.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1756. gads
1757. gads
1757.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1757. gads
1758. gads
1758.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1758. gads
1759. gads
1759.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1759. gads
1760. gads
1760.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1760. gads
1761. gads
1761.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1761. gads
1762. gads
1762.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1762. gads
1763. gads
1763.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1763. gads
1764. gads
1764.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1764. gads
1765. gads
1765.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1765. gads
1766. gads
1766.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1766. gads
1767. gads
1767.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1767. gads
1768. gads
1768.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1768. gads
1769. gads
1769.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1769. gads
1771. gads
1771.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1771. gads
1772. gads
1772.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1772. gads
1773. gads
1773.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1773. gads
1776. gads
1776.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1776. gads
1778. gads
1778.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1778. gads
1780. gads
1780.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1780. gads
1781. gads
1781.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1781. gads
1782. gads
1782.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1782. gads
1783. gads
1783.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1783. gads
1784. gads
1784.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1784. gads
1785. gads
1785.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1785. gads
1786. gads
1786.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1786. gads
1787. gads
1787.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1787. gads
1789. gads
1789.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1789. gads
1790. gads
1790.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1790. gads
1791. gads
1791.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1791. gads
1792. gads
1792.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1792. gads
1793. gads
1793.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1793. gads
1794. gads
1794.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1794. gads
1795. gads
1795.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1795. gads
1796. gads
1796.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1796. gads
1797. gads
1797.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1797. gads
1798. gads
1798.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1798. gads
1799. gads
1799.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1799. gads
1802. gads
1802.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1802. gads
1803. gads
1803.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1803. gads
1804. gads
1804.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1804. gads
1805. gads
1805.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1805. gads
1806. gads
1806.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1806. gads
1808. gads
1808.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1808. gads
1809. gads
1809.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1809. gads
1810. gads
1810.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1810. gads
1811. gads
1811.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1811. gads
1812. gads
1812.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1812. gads
1813. gads
1813.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1813. gads
1814. gads
1814.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1814. gads
1818. gads
1818.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1818. gads
1819. gads
1819.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1819. gads
1820. gads
1820.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1820. gads
1831. gads
1831.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1831. gads
1833. gads
1833.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1833. gads
1847. gads
1847.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1847. gads
1850. gads
1850.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1850. gads
1891. gads
1891.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1891. gads
1893. gads
1893.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1893. gads
1914. gads
1914.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 1914. gads
2000. gads
2000.
Skatīt Rīgas loža "Mazā pasaule" un 2000. gads
Zināms kā "Zur kleinen Welt", Zur kleinen Welt, .